Kurtuvēni muižas centru

15.gs. bagāto bajāru mājas atdalot no ciematiem, Lietuvā veidojās muižas. Kurtuvēnu muiža tiek pieskaitīta pie visvecākajām Lietuvas muižām. Rakstiskie avoti liecina, ka 1498.g. bajārs Mikalojus Jauģēlāvičus baznīcai uzdāvināja ciemu ar 6 iedzīvotājiem. Fundācijas dokumentos M. Jauģēlāvičus sevi titulē kā Kurtuvēnu „tēvoni”. 

16.gs. pirmajā pusē Kurtuvēni nokļuva Lietuvas lielmaņu Ķēsgailu dzimtas rokās. Žemaitijas seņūns Stanislovs Ķēsgaila muižu atstāja mantojumā saviem mazgadīgajiem bērniem no pēdējās laulības ar Onu Kiškaiti (bijušo Radvilieni).

16.gs. vidū muižas mājas iegādājās Krāžju iedzīvotājs Stanislovs Skaševskis, progresīvo ideju pārstāvis, izglītots cilvēks. Pērkot un mainot zemes, viņš savus namīpašumus sakoncentrēja apkārt Kurtuvēniem. Valdot Skaševskiem, muiža bija pārkārtota pēc valaku reformas principiem, bet Kurtuvēnu katoļu baznīca pārveidota par evaņģēlisko reformātu baznīcu. 1592.g. muižas kompleksu veidoja vairāk nekā 20 koka ēkas, no kurām 5 bija dzīvojamās.

17.gs. Kurtuvēnu muižas attīstību ietekmēja nelabvēlīgas politiskās un ekonomiskās pārmaiņas valstī. Muižā vairākas reizes mainījās saimnieki, pēc mēra epidēmijas tā palika gandrīz bez iedzīvotājiem, cieta no kariem ar Zviedriju. 17.gs. Kurtuvēnu muižu pārvaldīja Žemaitijas bajāri Zarankas, Skaudvilas, Kņaževiči, taču tos ne ar tiem piederošo mantu, ne ar ietekmi valstī nevarēja salīdzināt ar Skaševskiem. Nav nekādu ziņu par tā laikmeta saimnieciskajām vai kultūras pārmaiņām Kurtuvēnos.

18.gs. sākumā muižu iegādājās Pranciškus Nagurskis (1717.-1751.g.). Trīs Nagursķu paaudzes Kurtuvēnos valdīja visu gadsimtu. Muiža uzplauka, no koka tika uzcelts ēku komplekss baroka stilā. Bez pils, kas katru gadu tika atjaunota un uzturēta, šeit bija darbnīcas, ķieģeļnīca, magazīna (noliktava), kase, klēts, smēde, alus darītava, muižas ēkas, kūts, šķūnis, laternas telpas, suņu kūts, dzirnavas. Par Jokūba Ignota Nagursķa naudas līdzekļiem uzcelta mūra Kurtuvēnu baznīca. 

       Nagursķi tiek pieskaitīti ne tikai pie vislielākajiem, bet arī progresīvākajiem 18.gs. Lietuvas Lielkņazistes zemturiem. Ģimene piedalījās cīņās par 1791.g.03.maija Konstitūciju, 1794.g. notika sacelšanās. 1792.g. Polijas un Lietuvas valsts valdnieks Stanislovs Augusts Poņatovsķis Jonu Nagurski nosauca par cilvēku, kurš spēj Lietuvu sacelt cīņai pret krieviem. 1800.g. Kajetons Nagurskis (1765.-1802.g.) viens no pirmajiem Lietuvā mantojumā atstāja brīvību dzimtcilvēkiem.

19.gs. sākumā Kurtuvēnu muižas liktenis tika izšķirts tiesā, jo pēdējais Kurtuvēnu Nagurskis - Kajetons – tiešo mantotāju neatstāja. Beidzot namīpašumu ieguva Joāna Nagurskaite, apprecējusies ar K. Žukausku. Vēlāk pasliktinājusi dzimtbūšanas apstākļus un bieži konfliktējusi ar zemniekiem. Pēc Žukauskiem Kurtuvēnus īsu laiku pārvaldīja Bulgārini, Tišķeviči, Parčevsķi.

1862.g. muižu savam dēlam Ļudvikam Ļudvikam Plāteram nopirka grāfs Henriks Plāters. Gandrīz astoņdesmit gadus Kurtuvēnos saimniekoja Plāteri, muižas saimniecību modernizēja, nodibināja vislielāko dīķu zivsaimniecību Lietuvā, muižas koka ēkas pārveidoja par mūra mājām. Muižas vietā tika celta jauna muižas rezidence, zirgu stallis, darbnīcas.

20.gs. sākumā Kurtuvēnu muiža bija ne tikai novada ekonomikas, bet arī kultūras centrs. 1902.-1903.g. Plāteru bērnus izglītoja lietuviešu demokrātisko ideju iniciators Povilas Višinsķis, pie kura viesojās rakstnieki Jonas Biļūnas, Žemaite, Šatrijas Ragana. Grāmatu izplatītāju ceļi veda caur Kurtuvēniem. Neatkarīgās Lietuvas laikā Plāteru pārvaldītā Kurtuvēnu muiža tika atzīta par paraugsaimniecību.   

1940.g. padomju vara pēdējo muižas īpašnieku Stanislovu Plāteri izsūtīja trimdā Sibīrijā, muižu nacionalizēja. 2.pasaules kara laikā saimniecību vadīja vācu ieceltais administrators. Padomju laikos muiža piederēja Bubju padomju saimniecībai. Pēdējos 20.gs. desmit gados to sāka vadīt Kurtuvēnu reģionālā parka administrācija.

21.gs. sākās muižas atdzimšana. Kopš 2006.g. no pelniem atdzimušajā klētī notiek koncerti, izstādes, konferences. Atjaunotajā „oficinā” strādā Kurtuvēnu reģionālā parka direkcija, bijušajā muižas zirgu stallī ir nodibināts Jāšanas pakalpojumu centrs, bet atjaunotajā ratnīcā darbojas Kurtuvēnu reģionālā parka apmeklētāju centrs. 2008.g. atjaunota vēsturiskā muižas parka struktūra, žogs, rezidences terase ar balustrādi, augļkopja mājiņa, dīķi, kroketa laukums, iekārtots kempings.

Kurtuvēnu muižas komplekss, kuram ir arhitektūras un vēsturiskā nozīmē, ir iekļauts   LR nekustamo kultūrvērtību reģistrā. Tam pieder parks, „oficina”, klēts, ratnīca, govju kūts, zirgu stallis, virtuve, klēts, pagrabs un divas vaļinieku daudzģimeņu  dzīvojamās mājas.